Laivošana no Mežotnes pilskalna līdz Staļģenei, piektdien, 13. maijā

Ekspedicijas_KARTES_promo-pic.cdr

Laivu braucienu plānots sākt pie Mežotnes pilskalna un laisties lejup pa Lielupi 18 km līdz Staļģenei. Šajā posmā Lielupē vēl ir ievērojama straume un ir apskatāmi vairāki kultūrvēsturiskie un dabas pieminekļi.

Pasākuma plāns:

  • Līdz 13:30 ierašanās pie Mežotnē pie pilskalna. Kartes saite: Balticmaps.eu
  • Līdz 14:15 automāšīnu pārdzīšana uz finišu pie Staļģenes tilta (18 km).
  • 14:30 laivu brauciena sākums.
  • Pa vidam taisīsim kādu vakara pauzi ar desu cepšanu.
  • ap 19:00 Finišs pie Staļģenes tilta.

Dalība pasākumā un laivas

  • Piedāvājam 3 vietīgas kanoe laivas.
  • Nomas maksa par laivu ar piegādi maršrutā ir 25 eur.
  • Par trešo dalībnieku laivā virs 14 gadu vecuma 5 eur.
  • Maksimālais kopējais laivas ekipāžas svars ir 210 kg
  • Dalība ekspedīcijā ar savu laivu – 5 eur no laivas.
  • Piedalīties pasākumā var jebkurš interesents, taču vismaz vienam no laivas ekipāžas ir jābūt pilngadīgam.

Pieteikšanās dalībai

  • Dalība piesakāma pa tālruni: t. 26761807 (Atis)
  • Vai rakstot e-pastu: atis.luguzs@gmail.com
  • Vai aizpildot pieteikuma formu:

Atvērt/aizvērt pieteikuma formu

Laivas ekipāžas (komandas) nosaukums:
Komandas interneta lapa (bez http://):
Komandas bilde vai logo, ja ir:
Laivas ekipāžas informācija:
Laivas ekipāža sastāv no 2 vai 3 dalībniekiem. Varbūt arī 2 pieaugušie un 2 bērni. Svarīgi lai dalībnieku kopējais svars ir līdz 210 kg.
Kapteiņa vārds uzvārds:
Kapteiņa e-pasts:
Kapteiņa tālr.nr.:
Cilvēku skaits laivā: 1234
Vai ir nepieciešama mazāka izmēra bērnu veste: 12

Ieraksti captcha kodu:

Pieteiktie dalībnieki

Lai tikko pieteiktā komanda būtu redzama sarakstā lūdzu

Eric , 1 cilvēki
Eric , 1 cilvēki
Addie , 1 cilvēki
Eric , 1 cilvēki
Eva , 1 cilvēki
Carmen , 1 cilvēki
Lucy , 1 cilvēki
Brooke , 1 cilvēki
Sara , 1 cilvēki
Eric , 1 cilvēki
Eric , 1 cilvēki
Haley , 1 cilvēki
Mackenzie , 1 cilvēki
Eric , 1 cilvēki
Haley , 1 cilvēki
Mackenzie , 1 cilvēki
Eric , 1 cilvēki
Alexis , 1 cilvēki
Susan , 1 cilvēki
Madison , 1 cilvēki
Emma , 1 cilvēki
Randy , 1 cilvēki
Sydney , 1 cilvēki
Randy , 1 cilvēki
Sherry , 1 cilvēki
Victoria , 1 cilvēki
Alexis , 1 cilvēki
Jennifer , 1 cilvēki
nVJlNo8USP , 1 cilvēki
Jānis Vilkaušs , 3 cilvēki
Signe Neimane , 2 cilvēki
Ģirts Bunkus , 2 cilvēki
Aigars Leimanis , 2 cilvēki
Ilze Laidiņa , 2 cilvēki
rundale_islice_lielupe_stalgene_laivu-ekspedicija_03.jpg
Atis , 2 cilvēki

Maršruta apraksts

Laivu maršruta Mežotne – Staļģene garums ir 18 km.

Stāvot Mežotnes pilskalnā un skatoties kurp aiztek Lielupe, gribas doties tai līdz. Pirms doties ceļā ir vērts apskatīt Mežotnes baznīcu, kas atrodas blakus pilskalnam. Tāpat pa koka laipu aizstaigāt līdz Vīna kalnam. Pašā brauciena sākumā var doties uz pretējo krastu apskatīt Mežotnes pili un tās parku.

Skats-uz-Stalgenes-pusi-no-Mezotnes-pilskalna
Skats no Mežotnes pilskalna uz Staļģenes pusi

Laivu maršruts: Mežotne - Staļģene. Lielupe pie Renceles
Lielupe ir īpaši gleznaina maija beigās, kad tās krastos zied rapša lauki.

5,8 km no Mežotnes pilskalna Lielupes labajā krastā var doties izpētīt Zizmas upītes gravu.


12. brauciena kilometrā, labajā pusē iepretim Īslīces ietekai Lielupē ieraudzīsiet Salgales baznīcas drupas (~200 m no krasta).

Laivu maršruts: Mežotne - Staļģene. Salgales baznica tornis
II Psaules kara beigās no Lielupes kreisā krasta baznīcu apšaudīja Sarkanās armijas artilērija. Uz mūra sienām var izšķirt kādus 3 dažādus šāviņu veidus, kādi tika lietoti vāciešu izsvēpēšanai, kas bija patvērušies baznīcā.Baznīcas ārpusē ir aizlieguma zīme, taču tā ir formāla, atbildību par krītošiem akmeņiem pārdaloša uz apmeklētājiem.
Laivu maršruts: Mežotne - Staļģene. Salgales baznīca, kolonnas, interjers
Arhitektūras cienītājiem noteikti patiks kolonnu ansamblis un citi saglabājušies Salgales baznīcas interjera elementi

 

Laivu maršruts: Mežotne - Staļģene, Lielupe pie Emburgas
Romantiska vakara idille strāvo gaisā pie Emburgas. Atlicis ir pēdējais kilometrs līdz Staļģenei.

Staļģenes skola ir parka ieskauta muiža Lielupes kreisajā krastā pie tilta.

Balticmaps.eu kartē:

http://balticmaps.eu


Sākam Dobelē, no tilta pār Bērzi.


Laivu ekskursija pa Zemgales pilīm: “Barona Mantojums”, 16. aprīlī

Barona Mantojums: laivu ekspedīcija pa Zemgales pilīm

Apraksts

Aprīļa sākums ir laiks, kad krasta ainavu vēl neaizsedz plaukstoši koku zari, un saulainākās vietās uzziedējušās zilās vizbulītes var saskatīt pat no laivas. Mēmele un Lielupe plānotajā ekspedīcijas posmā pārsteigs ar klinšainiem krastiem un akmeņainām straujtecēm.

Ekspedīcija notiks fotoorientēšanās formātā. Būs arī jāatbild uz dažiem jautājumiem, atbildes uz kuriem varēs uzzināt apmeklējot norādītos objektus. Laika kontroles nav. Par katru izpildītu kontrolpunktu laivas ekipāža saņem 10 punktus. Par paviršāk izpildītu – mazāk. Bildes un atbildes jāuzrāda brauciena noslēgumā. Viscentīgākie saņem pārsteiguma balvu.

Un te foto orientēšanās lapa, lai var apdomāties jau iepriekš:

Barona Mantojums, foto lapa

Dalībniekus sagaidīs 7 dažādas kondīcijas pilis un muižas. Populārākās no tām ir Bauska un Rundāle. Bet būs arī – Bornsmindes pils, Mākslīgās pilsdrupas, Mazmežotne, Saulaine (Kaucminde) un Mežotnes pils. Tāpat distance priecēs ar 3 pamanāmiem pilskalniem un vairākām neparastām industriālām būvēm.

Barona Mantojuma ekspedīcijas karte ar apmeklējamiem objektiem.
Barona Mantojuma ekspedīcijas maršruts ar apmeklējamiem objektiem. Resurss: Balticmaps.eu

Kopā paredzēts veikt 11,3 km ar laivām un 6 km ar kājām. Kas gribēs atpūsties nevis doties kārtējā kāju posmā, varēs palikt krastā pie laivām un vērot dabu.

Bilžu galerija

Apvidus pavasarī (2009. gada aprīlis, 2012. gada maijs)

IMG_6915 IMG_6928 IMG_6933 IMG_6943 IMG_6958 IMG_7005 IMG_7006 IMG_7033 IMG_7068


Sākam Bauskā pie tilta pār Mēmeli


Pasākuma plāns:

  • Līdz 11:00 ierašanās Bauskā nedaudz lejpus Mēmeles tiltam. Kartes saite: šeit
  • Līdz 11:45 automāšīnu pārdzīšana uz finišu pie Mežotnes pilskalna.
  • 12:00 laivu brauciena sākums.
  • Pa vidam būs vairāki īsi pārgājieni kājām līdz apskates objektiem. Kas vēlēsies atpūsties, varēs palikt krastā pie laivām.
  • Pa vidam taisīsim kādu pusdienu pauzi ar desu cepšanu.
  • 16:00 – 16:30 Finišs Mežotnes pilskalnā.

Dalība pasākumā un laivas

  • Piedāvājam 3 vietīgas kanoe laivas.
  • Nomas maksa par laivu ar piegādi maršrutā ir 25 eur.
  • Dalība ekspedīcijā ar savu laivu – 5 eur no laivas.
  • Papildizmaksas var veidot Bauskas pils vēstures ekspozīcijas apkate (2 eur)
    un Mazmežotnes muižas dabas takas apmeklējums (2 eur), ja būs tāda vēlēšanās.
  • Piedalīties pasākumā var jebkurš interesents, taču vismaz vienam no laivas ekipāžas ir jābūt pilngadīgam.

Pieteikšanās dalībai

Bauskas – Mežotnes braucienā visas laivas jau ir aizņemtas!

  • Dalību piesakāma pa tālruni: t. 26761807 (Atis)
  • Vai rakstot e-pastu: atis.luguzs@gmail.com
  • Vai aizpildot pieteikuma formu:

Atvērt/aizvērt pieteikuma formu

Laivas ekipāžas (komandas) nosaukums:
Komandas interneta lapa (bez http://):
Komandas bilde vai logo, ja ir:
Laivas ekipāžas informācija:
Laivas ekipāža sastāv no 2 vai 3 dalībniekiem. Varbūt arī 2 pieaugušie un 2 bērni. Svarīgi lai dalībnieku kopējais svars nav lielāks par 210 kg.
Kapteiņa vārds uzvārds:
Kapteiņa e-pasts:
Kapteiņa tālr.nr.:
Cilvēku skaits laivā: 1234
Vai ir nepieciešama mazāka izmēra bērnu veste: 12

Ieraksti captcha kodu:

Pieteiktie dalībnieki

Lai tikko pieteiktā komanda būtu redzama sarakstā lūdzu

9pjdHX7xk , 2 cilvēki
xUkOgj6mzs , 2 cilvēki
6Q69ekKAtelE , 4 cilvēki
Sigita , 2 cilvēki
Raitis Madžulis , 3 cilvēki
Guntars Ullis , 2 cilvēki
img_5795.jpg
EDGARS PAULOVIČS , 3 cilvēki
Ieva , 2 cilvēki
Līga , 3 cilvēki
Ģirts Pavliņš Olivers Ilze , 3 cilvēki
Ivars Kalvišķis , 4 cilvēki
20150228_071017.jpg
Guntars Oliņš , 3 cilvēki
bella_buca.jpg
Ieva Barone , 3 cilvēki
Eva Segliņa , 2 cilvēki
mesarputniem1.jpg
Gunta Blūzma , 3 cilvēki
rundale_islice_lielupe_stalgene_laivu-ekspedicija_03.jpg
Atis Luguzs , 3 cilvēki

Papildinformācija

Atis Luguzs
Tel. +371 26761807
e-pasts: atis.luguzs@gmail.com

Stāsti

Bauskas apkārtnes pilis un muižas

Rundāles pils

Mazāka dabā, kā bildēs. Bet vismaz ietilpst visa kadrā 🙂

Rundāles pilsKurzemes un Zemgales hercogs Ernests Johans Bīrons Rundāles muižu iegādājās 1735. gadā. Tās teritorijā jau atradās viduslaiku pils, kura tika nojaukta, lai tās vietā uzceltu pašreizējo Rundāles pili. Ēku, pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta, sāka celt 1736. gada 24. maijā. 1740. gadā hercogs kļuva par Krievijas reģentu, taču drīz tika gāzts un izsūtīts uz Sibīriju, rezultātā būvdarbi tika pārtraukti un atsākās tikai pēc hercoga atgriešanās no trimdas 1762. gadā. Būvdarbi tika pabeigti 1768. gadā.

http://rundale.net


Kaucmindes (Saulaines) pils

Kaucmindes pirmsākumi tiek saistīti ar 1469. gadu, kad ordeņa mestrs Johans fon Mengdens – Osthofs izlēņojis Andreasam Ksaveram zemes gabalu, kas atrodas pašreizējās muižas zemēs. 1527. gadā mestrs Volters fon Pletenbergs izlēņoja vēlākās Kauces muižas zemes gabalu, kas saukts Ibittenland, Tomasam Benekenam. 17. gadsimtā Kaucminde pievienota Īslīcei un līdz 18. gadsimta beigām šiem īpašumiem pievienoja Ezeres, Dzirkalnes un Jauno muižu. No 16. gadsimta sākuma līdz 1753. gadam Kaucmindes un pārējo muižu īpašnieki bija fon Šultes dzimta. 1753. gadā Īslīci un Kaucmindi nopirka E. J. fon Šepings. 18. gadsimta vidū viņa meita apprecējās ar Krievijas armijas majoru baronu Pēteri fon der Pālenu un līdz 1920. gadam muiža bija fon Pālena dzimtas īpašums. Pils kopā ar stalli un klēti būvēta ap 1780. gadu agrīnā klasicisma stilā, domājams, pēc arhitekta S. Jensena projekta. Laidars un kalpotāju ēkas uzbūvētas kompleksa vienā malā pie ceļa.

Kaucmindes (Saulaines) muižas pilsKaucmindes pils Saulainē ir nozīmīgs agrīnā klasicisma un baroka arhitektūras piemineklis. Kaucmindes muižas tagadējā apbūve veidota laikā no 18. gadsimta otrās puses līdz 20. gadsimta sākumam. Muižas kungu māja būvēta 1800. gadā. Ap pili Kauča upītes krastos izveidots plašs ainavu parks. Līdz pils degšanai 1905. gadā abi sānu korpusi bijuši atsevišķas vienstāvu ēkas. No 1909. līdz 1912. gadam pēc L.Reinīra projekta veikta pārbūve, ēkas apvienojot vienotā puslokā un izbūvējot caurbrauktuves starp ēkām. No 1923. gada līdz 1943. gadam Kaucmindes pilī darbojās Latvijā slavenākā mājturības skola. Tur galvenokārt saimnieku meitas mācījās rokdarbus, virtuves un galda kultūru, lopkopības, dārzkopības un pat zemkopības vadīšanu. Pili ieskauj divi dārzi: viens regulārais dārzs, ko veidojis dārznieks K. Savickis 1780. gados, bet otrs ir ainavu parks, kas veidots laika posmā no 19. gadsimta sākuma līdz 19. gadsimta vidum un aptver Kauces upītes gravu.

1943. gadā Kaucmindes mājturības skolā tika ierīkota vācu armijas lazarete, un šo mācību iestādi pārcēla uz Nurmižiem, kur tā pastāvēja nepilnu gadu. No 1945. gada pili izmantoja Saulaines lauksaimniecības tehnikums. Mūsdienās pils apskatāma tikai no ārpuses, jo tā ir pamesta, neapsaimniekota un atrodas uz iznīcības robežas. Šī ir viena no skaistākajām Latvijas pilīm, kas lēnām sagaida nožēlojamas savas pastāvēšanas beigas.

Google: Kaucmindes (Saulaines) muižas pils 


Bauskas pils

Bauskas Pils - skats no Mēmeles aprīļa sākumā
Bauskas Pils – skats no Mēmeles aprīļa sākumā. Foto: Arne Lūsis, 2009

Bauskas pils celta Livonijas ordeņa mestra Heidenreiha Finkes fon Overberga valdīšanas laikā (1439–1450). Livonijas ordenis pili būvēja, lai nostiprinātu savu varu pār Zemgali, aizsargātu robežu ar Lietuvu un kontrolētu tirdzniecības ceļu no Lietuvas uz Rīgu. Bauskas pils bija ne vien nocietinājums, bet arī fogtijas (ordeņa valsts novada) centrs, no kura fogts kā amatpersona realizēja tiesas, policijas, finanšu un kara pārvaldes funkcijas.

Senākais dokuments, kurā pieminēta pils būvniecība, datēts ar 1443. gadu, bet pirmo reizi Livonijas ordeņpiļu sarakstā Bauskas pils minēta 1451. gadā. Galvenokārt tā kalpoja kā militāra aizsargbūve Livonijas dienvidu pierobežā, bet vienlaikus arī kā Bauskas fogtijas administratīvais centrs.

Vairāk par Bauskas pili lasi >> www.bauskaspils.lv


Mežotnes pils

Vairāk nekā pirms gadu tūkstoša Mežotne bija seno zemgaļu nocietinājuma vieta, bet Mežotnes muižas vēstures pirmsākumi meklējami hercoga Jēkaba laikā 17.gadsimta vidū. Vēlāk, 1795. gadā, Krievijas ķeizariene Katrīna II Mežotnes muižu nodeva mūža lietošanā savu mazbērnu audzinātājai Šarlotei fon Līvenai, kura 1799.gadā piešķīra arī grāfienes titulu. 1797.gadā ķeizars Pāvils I muižu nodeva Līveniem dzimtīpašumā.

Mežotnes pils

Šarlote fon Līvena tagadējās Mežotnes pils ēkas celtniecību uzsāka 1797. gadā pēc itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projekta. Pils celtniecību vadīja sakšu izcelsmes arhitekts Johans Georgs Ādams Berlics. Celtniecības darbus pabeidza 1802. gadā. 1920. gadā agrārās reformas gaitā firsts Anatols Līvens Mežotnes pils īpašumu zaudēja. No 1921. gada līdz 1944. gadam pilī atradās lauksaimniecības skola. Otrā Pasaules kara cīņu gaitā pils ēkas daļēji sagrāva. No iznīcības pili 1958. gadā glāba Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas gādībā uzsāktie restaurācijas darbi. Pils atjaunošanu pabeidz 2001. gadā.

www.mezotnespils.lv


Bornsmindes muiža

Bornsmindes pilsViena no Bauskas apkārtnes muižām kuru cilvēki laika gaitā ir metodiski apgānījuši un atstājuši tumšām logu ailēm raugoties aizaugušā parkā.

Pirmais muižas īpašnieks bija Josts fon Heidens, kuram 1462. gadā to izlēņoja Livonijas ordeņa mestrsJ.O. fon Mengdens. No 15. gs. beigām līdz 1920. gadam muiža bija Šepingu dzimtas īpašumā un no 1499. līdz 1868. gadam to tiešā līnijā mantoja dēls no tēva. Ap 1763. gadu uzcelta jaunā kungu māja pašreizējā vietā – vienstāvīga mūra ēka baroka stilā. Laikā no 1805. līdz 1806. gadam to pārbūvēja pēc arhitekta Pjetro Pončini projekta vēlā klasicisma stilā un tā ieguva divstāvīgu apjomu. Parādes pagalma abās malās uzbūvēja kalpu ērbērģus, bet noslēgumā kūti un tālāk – staļļus. Ap 1880. gadu kungu māja tika vēlreiz pārbūvēta, iegūstot tolaik modē nākušo neogotisko izskatu un torni. 1962. gadā to pārbūvēja pēdējo reizi un ēka ieguva pašreizējo izskatu. 20. gadsimta 50. un 60. gados ēkā izvietotas Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikuma kopmītnes. No 1967. līdz 1992. gada vidum muižā bija tuberkulozes slimnīca. 1993. gada jūlijā Bornsmindes muiža nonāca Rundāles pagasta pašvaldības īpašumā, 2000. gadā privatizēta.

Google: Bornsmindes muiža


Jumpravmuižas mākslīgās pilsdrupas

Jumpravmuižas mākslīgās pilsdrupasPar vienu no neogotikas priekšvēstnešiem Latvijā kļuva mākslīgās pilsdrupas – jaunceltas drupu imitācijas, kuru galvenais uzdevums bija raisīt asociācijas ar bruņinieku patētiku un norādīt uz attiecīgās dzimtas seno izcelsmi. Latvijā par senākām mākslīgām pilsdrupām pieņemts uzskatīt mākslīgās pilsdrupas Jumpravmuižas parkā. Tās varētu būt celtas 18. gadsimta beigās, kas muižas īpašnieks Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs šeit ierīkoja ainavu parku.


Mazmežotnes muiža

1759.-1768.gads. Tā laika situāciju Mazmežotnē raksturo dokumenti par Mežotnes muižas inventarizāciju. Ēkas Mazmežotnē raksturotas kā vecas un daļēji sabrukušas. Dzīvojamās mājas pamati bijuši mūrēti no laukakmeņiem un ķieģeļiem, jumts bijis no dakstiņiem. Labības klētis bijušas celtas no tēstiem baļķiem ar salmu jumtiem. Arī kūtis, staļļi, šķūņi, rija un laidars bijušas no apaļiem baļķiem un salmu jumtiem. Pagalms bijis apņemts ar žagaru žogu.

Skats uz Kungu māju, 1930. gadu beigas. Attēls no: www,mazmezotne.lv
Skats uz Kungu māju, 1930. gadu beigas. Attēls no: www,mazmezotne.lv

No 18.gadsimta inventārija teksta var secināt, ka Mazmežotnes  pusmuižā apbūve eksistē jau vismaz no 17.gad-simta. 1759.gadā muižā kopumā uzskaitītas 14 celtnes. Raksturīgi, ka Mazmežotnes pusmuižā dominē saimnieciska rakstura apbūve. Arī dzīvojamās ēkas, šķiet, izmantotas kā saimniecības  pārraugu un kalpu mītnes vietas nebija domātas kungu vajadzībām.

Līdz mūsdienām neviena no 18.gadsimta inventārijos minētām ēkām nav saglabājusies.

19.gadsimta gaitā Mazmežotne ieguva rūpīgāku apbūvi nekā vairums šādu lauksaimniecisko ražotņu, jo to noteica ainava pretī Mežotnes pilij un parkam. 1795.gadā, kad Šarlote Līvena saņem Mežotni kā dāvanu no Krievijas imperatores Katrīnas II, tiek uzsākti plaši celtniecības darbi arī Mazmežotnes pusmuižā.

Mazmežotnes muiža pēdējos gados ir atjaunota un šobrīd ir viena no skaistākajām un arī dārgākajām svinību vietām Latvijā. Bet ir ļoti smuki 🙂

http://www.mazmezotne.lv/


Mežotnes apkārtnes pilskalni:

  • Mežotnes pilskalns
  • Vīna kalns – sens pilskalns, kur agrāk bijusi 5.-9.gs. kulta vieta un 13.gs. nocietināta krustnešu apmetne.

Vēsture un cilvēki

Šarlote fon Līvena

Šarlote Līvena bija Latvijas izcelsmes cariskās Krievijas armijā dienējuša ģenerālmajora Otto- Henriha fon Līvena (1726—1781) sieva.

Laulībā piedzima 5 bērni:

  • Kārlis (1767—1844)
  • Teodors (Fjodors, Фёдор; 1770—1796)
  • Kristofs (Христофор; 1774—1838)
  • Johans (Иван; 1775—1848)
  • Katrīna (Екатерина)

Taču pēc vīra nāves Šarlotes iztikas līdzekļi bija niecīgi, tāpēc pēc draugu ieteikuma viņa pārcēlās uz Pēterburgu un kļuva par galma dāmu.

No 1783.gada Šarlote fon Līvena  bija Krievijas ķeizarienes Katrīnas II mazbērnu guvernante. Atstājusi būtisku ietekmi ne tikai Pāvila I meitu audzināšanā, bet arī Pāvila I dēlu – Nikolaju I un lielkņazu Mihailu Pavloviču Romanovu.

Bijusi stingra rakstura, bet pateicoties viņas uzcītībai Pāvila I meitas tika uzskatītas par izglītotākajām princesēm Eiropā.

45 gadu laikā,  kuru Šarlote nokalpoja galmā, viņa bija iemantojusi pilnīgu cara ģimenes uzticību un tika saukta par “vecmāmiņu”.

Saņēmusi daudzus apbalvojumus:

  • 1794. gadā iecelta galma dāmas statusā (статс-дама) un apbalvota ar sv Katrīnas 1. pakāpes ordeni,
  • 1797. gadā saņēmusi īpašumus ar 1500 dzimtzemniekiem,
  • 1799. gadā Nikolaja I kronēšanas dienā iecelta Krievijas impērijas grāfa kārtā (ar mantošanas tiesībām),
  • 1801. gadā Aleksandra I kronēšanas sakarā apbalvota ar īpašu balvu – ar briljantiem un imperatora dzimtas prortetu izgreznotu rokassprādzi,
  • 1824. gadā – ar dārgakmeņiem un imperatora portretu rotātu kakla ķēdi, bet
  • 1826. gadā, Nikolaja I kronēšanas laikā iecelta Kreivijas impērijas kņaza kārtā (ar mantošanas tiesībām), kā arī ieguvusi tiesības lietot “viņas Gaišības” titulu (Светлости).

Par nopelniem bērnu audzināšanā Katrīna II viņai piešķīra bijušo Kurzemes hercogu Mežotnes muižu. Tajā viņa gan uzturējusies tikai vienu dienu.

Savu ietekmi ieguva pateicoties stingram un nosvērtam raksturam. Pēc liecinieku vārdiem, naktī, kad tika nogalināts cars Pāvils I un Romanovu cara dzimtas pārstāvji bija apjukuši un pārbijušies, Šarlote vienīgā nebija apjukusi- viņa saģērbusi cara bērnus, pieaicinājusi sev uzticamus apsargus un pārvedusi ģiemeni uz citu pili, tādējādi paglābjot tos no iespējamas izrēķināšanās.

Tai pašā laikā citi galma intriganti, kā kņazs P.V. Dolgorukovs, nenoliedzot viņas skaidro prātu un uzticību cara dzimtai, pārmeta viņai “bezprincipiālu kukuļņemšanu”- jo esot tik tuvu imperatoram, viņa saņēmusi neskaitāmus lūgumus par visdažādākajām tēmām, un protams, katrs lūgums tika pavadīts ar dārgām dāvanām.

Pēc viņas nāves Pēterburgā tika izsludinātas 3 dienu sēras. Apglabāta dzimtas kapos pie Mežotnes baznīcas

Par Līvenu dzimtas aizsācēju tiek uzskatīts Turaidas līvu vecākais un “gandrīz ķēniņš” (pēc katoļu tiesībām –quasi rex) -Kaupo.

Pēc lēņu grāmatām Līvenu sencis Gerardus Līvo 1269. gadā un viņa dēls (latīņu: filius Gerardi Lyvonis) Johannes 1292. gadā bija Rīgas arhibīskapa vasaļi.

Johana Līva (miris 1501. gadā) pēcteči bija vairāku Vidzemes dižciltīgo dzimtu (tai skaitā Līvenu) dibinātāji.

Savukārt Jirgena Līva pēcnācējiem Zviedru Vidzemes laikā Zviedrijas karaliene Kristīne I 1653. gadā piešķīra Zviedrijas baronu (brīvkungu) titulu, bet 1719. gadā karaliene Ulrika Eleonora Lielā Ziemeļu kara laikā grāfu titulu. Šis dzimtas zars (zviedru: Liewen) pārcēlās uz Zviedriju un pie tā piederēja vairāki zviedru karavadoņi.

Tās pašas dzimtas piederīgie bija arī vēlākie baroni un grāfi Ungerni-Šternbergi (vācu: Ungern-Sternberg).

Livonijas ordenis

Livonijas ordeņa bruņinieks uz zirga
Livonijas ordeņa bruņinieks uz zirga

Livonijas laika apģērba un aksesuāru bildes >> DELFI.LV

Grāmata: Воины средневековья. Рыцари креста, Квитковский Ю.В. (2003)
Grāmata: Воины средневековья. Рыцари креста, Квитковский Ю.В. (2003)

Lejuplādēt grāmatu: Grāmata par Livonijas ordeņa bruņiniekiem. PDF


..

Maršruts #2.3, Rundāle – Staļģene, Īslīce un Lielupe, 25 km

2016. gada 13. martā nobraucām Īslīci no Rundāles pils līdz Salgales baznīcai pie Īslīces ietekas Lielupē un tālāk līdz Staļģenes tiltam.

Laivu brauciena maršruts Īslīcē: Rundāles pils - Salgales baznīca - Staļģenes tilts

Īslīce lejpus Pilsrundāles ūdenskrātuvei ir braucama pārsvarā pavasarī, kad tajā ir pietiekams ūdens daudzums. Vasaras otrajā pusē  – jūlija beigās un augustā upe ir ļoti aizaugusi ar ūdens un pļavu zāli.

Ūdens līmeni var labi novērtēt pie Bauskas – Elejas šosejas tilta. Ja ar laivu tur var izbraukt, tad var puslīdz droši teikt, ka upe ir braucama līdz pat Lielupei. Zemāk video no ūdens ievērtēšanas.

Pavasara bilžu galerija:

Īslīce, Bauskas - Elejas šosejas tilts20160310_14173920160310_14111120160313_110313 20160313_11042720160313_11293120160313_11513720160313_120241 20160313_12192820160313_13282720160313_13402620160313_134045 20160313_13445920160313_13540220160313_13585220160313_140256 20160313_14040120160313_15320420160313_15321020160313_153232 20160313_153258

Bildes no 2015. gada vasaras brauciena apkārt Rundāles pilij: Īslīce – Bērstele:

Laivu maršruts: Rundāle - Staļģene, Īslīce - Lielupeimg_3617_19603279768_oLaivu piekabeimg_3578_19603304540_oimg_3617_19603279768_oimg_3630_19168685394_o

Laivu maršruts: Bauska – Mežotne (#2.1)

Laivu maršruts (#2.1) sākas Mēmelē, Bauskā pie Rīgas ceļa tilta. Ja ūdens līmenis pārāk zems vai dramatiski augsts, un krāces rada šaubas, tad braucienu var sākt Mūsā otrpus Bauskas pilij.

Lielupes posmā no Bauskas līdz Mežotnei atrodas 5 pilis un 2 pilskalni bez pilīm. Saulaines pils atrodas 1,5 km no upes, bet Rundāles pils 3 km attālumā no upes. Līdz tām tad jādodas kājām, kamēr kāds paliek pieskatīt laivas.

Uzreiz aiz Kalna ielas tilta sākas 1km garš Mēmeles krāčainais posms līdz Bauskas pilij. Labā pavasara ūdenī viļņu augstums krācēs pārsniedz Amatas rādītājus.  Arī kopējais ūdens caurplūdes daudzums ir apmēram 10 reizes lielāks. Nu tāda mazā Kongo 🙂 Bet vasarā te viss ir ļoti mierīgs un vietām pat var pārbrist kājām.

Bauskas-pils-skats-no-memeles
Livonijas-ordena-pils-BAUSKA-no-Memeles

Aiz Bauskas pils klints galā var piestāt krastā un doties apskatīt pašu pili.

Memele-pie-Bauskas-pils


Pils atrodas Bauskas pilsētas teritorijā, gleznainā ainavā uz zemes strēles starp Mūsas un Mēmeles upi, netālu no vietas, kur, tām saplūstot, veidojas Lielupe. Bauskas pils ansamblis sastāv no divām daļām. Vecākā – Livonijas ordeņpils – ir celta 15. gadsimta vidū. Jaunākā – Kurzemes hercogu rezidence – tika uzbūvēta 16. gadsimta beigās. Vairāk: http://bauskaspils.lv/

Noteikti ir vērts uzkāpt Livonijas ordeņa pils tornī no kura paveras krāšņs skats uz Bauskas pilsētu no putna lidojuma.

Bauskas-livonijas-ordena-pils-tornis

Bauskas-pils-tornis-BM

Uzreiz aiz Bauskas pils sākas Mēmeles un Mūsas sateka. Taču tas nenotiek uzreiz, šeit starp Mūsu un Mēmeli veidojas salu grupa, līdz ar to Lielupes sākumpunkts izstiepjas ~500 metrus garā posmā.

2,5 km lejpus Bauskas pilij Lielupes kreisajā krastā ietek strauts Kaucis. Atrodoties Lielupē šī vieta ir ļoti grūti pamanāma. Labi, ja jums ir līdzi karte un kādas elektroniskās navigācijas ierīces. Ja sekosiet strautam, tad pēc ~ 800 metriem uziesiet kādu apakšzemes velvi, bet kur, lai paliek noslēpums. Vēl pēc 800 metriem nokļūsiet parkā pie Saulaines (Kaucmindes) pils. Diemžēl apvidū ir tik daudz piļu, ka visām naudas nepietiek un pietrūkst arī Saulainei, kas pamazām brūk kopā. Galvenais nenokavēt to apskatīt klātienē.

Kaucmindes-Saulaines-pils


Kaucmindes pils Saulainē ir nozīmīgs agrīnā klasicisma un baroka arhitektūras piemineklis. Kaucmindes muižas tagadējā apbūve veidota laikā no 18. gadsimta otrās puses līdz 20. gadsimta sākumam. Ap pili Kauča upītes krastos izveidots plašs ainavu parks.  No 1909. līdz 1912. gadam pēc L.Reinīra projekta veikta pārbūve, ēkas apvienojot vienotā puslokā un izbūvējot caurbrauktuves starp ēkām. No 1923. gada līdz 1943. gadam Kaucmindes pilī darbojās Latvijā slavenākā mājturības skola.

Vairāk: Google: Kaucmindes (Saulaines) muižas pils 

1,5 km aiz Kauča ietekas Lielupes kreisajā krastā sākas Kaļķakmens klintis un virs tām Ziedoņa parks. Te atsedzas devona Stipinu svītas Bauskas slāņi ar raksturīgajiem pārakmeņojumiem.

Laivas jāceļ krastā pirms klintīm. Šī parka otrā malā atrodas Bornsmindes pils, kuru ir piemeklējis izteikti nelabvēlīgs liktenis, labāk klātienē neredzēt, lai naktīs nerādās murgi.

Bornsmindes pils_Ziedona-parks

Bet dabas draugiem ir vērts Ziedoņa parkā uzmeklēt kādu milzu izmēra citzemju izcelsmes priedi.

Milzu-priede-Ziedona-parks-Lielupe

Vēl pēc 500 metriem Kaļķakmens klintis pārvietojas uz upes labo krastu. Šeit virs klintīm majestātiski paceļas mākslīgo pilsdrupu tornis. Uz to no upes ved metāla kāpnes, bet var uzkāpt arī pa kādu taciņu.

Dolomita-klintis-Lielupe-maksligas-pilsdrupas

Maksligas-Pilsdrupas-Jumpravmuizas-parks

Mākslīgas pilsdrupas un to apkārtnē esošais Jumpravmuižas parks ir privāt-īpašums. Tāpēc jāizturas pieklājīgi, ja tomēr jums palūdz parku atstāt.

Jumpravmuižas parkā atrodas strauts, kas pirms Lielupes veido kaskādveida ūdenskritumu un tek cauri miniatūram kanjonam.

Udenskritums-jumpravmuizas-parks-maksligas-pildrupas

Kanjons-Jumpravmuizas-parks-strauts

Jādomā, ka arī kanjona sienās atsedzas devona Stipinu svītas Bauskas slāņi ar raksturīgajiem pārakmeņojumiem. Nu jūs jau zinat – dinozauri, mamuti, lielie un zobainie plēvspārņi 🙂 Nē, te ir kaut kas senāks (~ 400 milj. gadu), piemēram, daivspurzivis, kas ir viena no cilvēka evolūcijas senajām formām. No daivspurzivīm devona beigās attīstījās pirmie četrkājainie dzīvnieki – grupa, kurai tagad pieder evolucionāri jaunākie abinieki, rāpuļi, putni un arī mēs – zīdītāji. Vairāk: http://www.dabasmuzejs.gov.lv/paleoekspo

The specimen from the Museum of Nantes is caught in the Comoros, on the night of 25 to 26 September 1968 1 km from the shore by 150 m deep. This is a male measuring 1.32 m and weighing 33.8 kg. The coelacanth Latimeria chalumnae are the last survivors of a lineage that had its heyday there are 240 million years.
Daivspurzivis pasaulē izzuda pirms 240 milj. gadu. Jeb evolucionēja, tajā skaitā arī par cilvēkiem. Tomēr vietās kur ekosistēma un klimatiskie apstākļi palika nemainīgi ceturdaļmiljardu gadu. Piemēram, Komoru (Comoros) salu apvidū, kur 1km no krasta 1968. gada naktī uz 26. septembri tika notverts 1,32 metrus garš un 33,8 kg smags daivspuru zivs tēviņš. Ir izredzes, ka kaut kas tāds savas mājas ir atradis arī Lielupes krastu dolomīta klintīs.

Strauta iztekā atrodas vēl viens, nu jau pussabrucis mākslīgo pilsdrupu elements šaha torņa formā (Ir manāms sākuma video).

Gabaliņu tālāk atrodas industriālās arhitektūras piemineklis – Ceplis.

Ceplis-Lielupe

Kiegelcepla-eka-Ceplis-LIelupe

Ja ļoti gribas, tajā var sarunāt uzkāpt pa šaubīga izskata metāla kāpnēm. Sarunāšana jāveic pirms brauciena, jo īpašnieks var nebūt uz vietas.

Ceplis-pie-Lielupes-metala-kapnes

Rundāles pils  šeit atrodas vien 3 km attālumā no krasta. Jums tikai jākāpj ārā pie gravas Lielupes kreisajā krastā 600 m lejpus Ceplim. Gravu noteikti pamanīsiet no upes, bet vai atradīsiet Rundāli tas nav tik droši.

Bauskas_PDZS 311

1. dienas brauciens noslēdzas Mežotnē.

Pa-lielupi-ar-Laivu

Pārnakšņot var gan Mežotnes pilī (mezotnespils.lv), gan Mazmežotnes muižā www.mazmezotne.lv). Gana skaists karaliskais deķītis sanāk sākot ar kādiem 100 eiro.

Mežotnes-pils-skats-no-Lielupes
Mežotnes pils skatā no Lielupes
Mazmezotnes_muiza
Atjaunotā Mazmežotnes muiža. Skaista vieta.

Iespējams, ka nakti pavadīt pie ugunskura balkus Mežotnes pilskalnam arī būs gana romantiski. Katrā ziņā nakšņošanas  un vakariņošanas diapazons sniedzas no seno zemgaļu paražām līdz īsteni karaliskam piedāvājumam. Ja laivojat atkārtoti, der kontrastam nobaudīt kaut ko nebijušu.

Mezotnes-pilskalns-skats-uz-Lielupi

Katru gadu ceturtajā maija sestdienā Mežotnes pilskalnā notiek festivāls veltīts seno zemgaļu vēsturei. Mežotnes pilskalna svētku ietvaros notiek arī bruņinieku cīņas. Jauki, ja jūsu laivu brauciens  ir iekritis šajā laikā.

Mežotnē ir pašiem savs “Vikingu” kuģis, kas seno ostu pilskalna pakājē padara īpaši pievilcīgu.

LIelupe-ar-seno-kugi-no-Mezotnes-pilskalna


Mežotnes pilskalns atrodas Lielupes kreisajā krastā iepretim mežotnes pilij. No 9. līdz 13. gadsimtam te atradās zemgaļu nocietinājumi un to pakājē senpilsēta.

Noteikti ir vērts apmeklēt Mežotnes luterāņu baznīcu aiz Mežotnes pilskalna. Tās interjers radīs interesantu noskaņu. Klona grīda ir tikai viena no arhitektoniskajām ekstrām.

Mezotnes-pilskalns-un-baznica-attels-Zudusi-Latvija
Skats uz Mežotnes pilskalnu un Luterāņu baznīcu ziemā pirms II Pasaules kara

Pirmā baznīca Mežotnē dibināta 1567.gadā. Pirmā pasaules kara laikā Mežotnes baznīca tika sašauta un nodedzināta. Tā tika atjaunota un 1930.gada 20.jūlijā baznīca tika iesvētīta. Otrā pasaules karā atjaunotajai baznīcai tika sašauts tornis un nodega jumts. 1960.gadā baznīcā ierīkoja minerālmēslu noliktavu.

Vairāk: http://www.zudusilatvija.lv/

Baznica-pie-Mezotnes-Pilskalna

Laivu maršruts: Mežotne – Staļģene (#2.2)

Stāvot Mežotnes pilskalnā un skatoties kurp aiztek Lielupe, gribas doties tai līdz. Laivu maršruta Mežotne – Staļģene garums ir 18 km.

Var izvēlēties – vai doties 3,5 km līdz Rundāles pilij un doties laivu braucienā pa Īslīci (Maršruts #2.3, 25 km), vai palikt pie Lielupes, kas ir par 7 km īsāks laivu maršruts. Īslīce ir pavasara opcija, kad gribas izmēģināt kaut ko jaunu, pie reizes apskatot Rundāles pili.

Skats-uz-Stalgenes-pusi-no-Mezotnes-pilskalna

Mezotnes-pilskalns-Lielupe
Uz Lielupes fona Mežotnes pilskalnā var risināt piedzīvojumu elementus. Ja ir vēlēšanās, vienmēr var kaut ko sarīkot.

Laivu maršruts: Mežotne - Staļģene. Lielupe pie Renceles
Lielupe ir īpaši gleznaina maija beigās, kad tās krastos zied rapša lauki.

Lielupes posmā no Mežotnes pilskalna līdz Staļģenei kultūrvēstures ir mazāk kā laivu braucienā no Bauskas (#2.1).

Var daudz netraucētāk ļauties Lielupes straumei, kas šajā pomā vēl ir. 5,8 km no Mežotnes pilskalna Lielupes labajā krastā var doties izpētīt Zizmas upītes gravu.


Labajā pusē iepretim Īslīces ietekai Lielupē ieraudzīsiet Salgales baznīcas drupas (~200 m no krasta).

Laivu maršruts: Mežotne - Staļģene. Salgales baznica tornis
II Psaules kara beigās no Lielupes kreisā krasta baznīcu apšaudīja Sarkanās armijas artilērija. Uz mūra sienām var izšķirt kādus 3 dažādus šāviņu veidus, kādi tika lietoti vāciešu izsvēpēšanai, kas bija patvērušies baznīcā.Baznīcas ārpusē ir aizlieguma zīme, taču tā ir formāla, atbildību par krītošiem akmeņiem pārdaloša uz apmeklētājiem.
Laivu maršruts: Mežotne - Staļģene. Salgales baznīca, kolonnas, interjers
Arhitektūras cienītājiem noteikti patiks kolonnu ansamblis un citi saglabājušies Salgales baznīcas interjera elementi

 

Laivu maršruts: Mežotne - Staļģene, Lielupe pie Emburgas
Romantiska vakara idille strāvo gaisā pie Emburgas. Atlicis ir pēdējais kilometrs līdz Staļģenei.

Ja vēlaties turpināt braucienu nākamajā dienā līdz Jelgavai, nakšņošana iespējama atpūtas vietā pie Staļģenes tilta. Iespējams, var sarunāt apmesties Staļģenes skolā, kas atrodas turpat blakus. Staļģenes skola ir parka ieskauta muiža Lielupes kreisajā krastā pie tilta.

Laivu maršruts: Staļģene – Jelgava (#2.4)

Skats no Staļģenes tilta tā vien aicina doties tālāk Lielupes plašumos uz Jelgavu.

Lielupe-pie-Stalgenes

Straume pamazām izzūd uz neatgriešanos. Pārvietošanās virziena valdnieks te kļūst vējš. Ja airējat raftu, jums pēc 20 km ir izredzes redzēt cik skaisti naktī Jelgavā ir izgaismots dzelzceļa tilts. Kanoe laivā vai smailē tas visdrīzāk ies secen.

Sākt Lielupes posmu no Staļģenes uz Jelgavu ir vērts. Jau pēc 2,5 km labajā pusē ieraudzīsiet un varēsiet apmeklēt Latvijas pirmā prezidenta villu pašā Lielupes krastā. Āra baseina ar džakūzī un alus turētājiem diemžēl nav, toties vēstures cienītāji būs sajūsmā 🙂 Blakus atrodas arī skaists nedaudz pārmežojies parks. Ārzemju tūristi tajā paliek pumpaini no odu dzēlieniem.

Lielupe-pie-AuciemAuci-Jana-Cakstes-majas

Ozolnieku novada Salgales pagastā, pašā Lielupes krastā atrodas Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājas „Auči”. Pašreizējā ēka celta 20. gs. 30.gados. Kopš 1995. gada īpašums atkal pieder Čakstes dzimtai, to atjaunojis prezidenta vecākais mazdēls Jānis Konstantīns Čakste un viņa ģimene. 1999. gadā tapusi ekspozīcija, kas ļauj iepazīt J. Čaksti kā personību, sabiedrisku darbinieku, kuplas un draudzīgas ģimenes galvu un izsekot Čakstes dzimtas likteņiem.

Ja spēka ir daudz, tad pa labajā krastā ietekošo Garozes upi var doties 1,4 km uz augšu līdz Garozas ciematam pēc aliņa. Pie reizes pie šosejas tilta varēsiet nofotografēties ar Velnagrāvja ceļazīmi, kas ir vienīgā upe Zemgalē, kas visāgarumā tek tikai Dienvidu virzienā.

Lielupe-pie Garozes-ietekas
Lielupe pie Garozes upes ietekas

3 km tālāk Lielupes kreisajā krastā pietek Svitenes upīte. Te ir šīsdienas maršruta vidus. Tālāk jau ir ilgais ceļš kāpās un lēnām sākam kaplēt maratonu.

Svitenes_ieteka_Lielupe


3 km lejpus Svitenes ietekai Lielupes labajā krastā jūs priecēs interesantais Teteles tornis. Līdz Jelgavai vēl atlikuši 7 kilometri. Tie ir tikai daži līkumi nu jau iespaidīgi lielajā upē.

IMG_1257

3,5 km lejpus Teteles tornim Lielupi šķērso Jelgavas apvedceļa tilts. Tas ir ievērojams ar to, ka tam pa apakšu iet gājēju tiltiņš. Tas ir domāts tilta tehniskajam personālam. Tomēr dažreiz te iemaldās arī kāds tūrists ar geokešinga izteiksmi sejā.


Ja pamazām iestājas tumsa, tad gaismas priekšā liecinās par tuvošanos lielpilsētai un ceļojuma galamērķim.

IMG_4191
Tumsā šis skats liecina, ka esat klāt Jelgavā, vēl tikai 800 metri atlikuši līdz Pasta salas airēšanas bāzei. Tomēr pastāv vēl iespēja iemaldīties Driksā un pabaudīt Jelgavas nakts noskaņas mazliet ilgāk.